Katarakta

Katarakta, kam raksturīga acs lēcas dabiska apduļķošanās, sastopama diezgan bieži, un tā ir apmēram 20 miljoniem cilvēku visā pasaulē.1

Kataraktu faktiski uzskata par nenovēršamu novecošanās daļu, tā bieži ir cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. Patiesībā pusei amerikāņu līdz 80 gadu vecumam ir izveidojusies katarakta vai ir veikta kataraktas operācija. Proti, dzīvojot pietiekami ilgi, katarakta, visticamāk, attīstīsies.

Ļaunākais – kataraktu neārstējot, tā var izraisīt aklumu. Jau tagad katarakta ir galvenais redzes zuduma cēlonis pieaugušajiem pēc 55 gadu vecuma un visizplatītākais akluma cēlonis visā pasaulē. (Lai uzzinātu vairāk, lasiet sadaļu Kas ir katarakta?)

Tomēr ir arī labā ziņa – katarakta ir veiksmīgi ārstējama; vairāk nekā 97 procenti no vairāk nekā 3 miljoniem kataraktas operāciju, ko ik gadu veic Amerikas Savienotajās valstīs, uzskatāmas par veiksmīgām.

Patiesībā apmēram 95 procenti pacientu pēc standarta intraokulārās lēcas (IOL) implantēšanas procedūras spēj pilnībā atgūt redzi tālumā tādu, kāda tā bija pirms kataraktas.


Bez kataraktas Normāla, vesela lēca gaismu absorbē un fokusē precīzi uz tīklenes, radot izteikti skaidrus priekšmetu attēlus tuvumā un tālumā.

Kataraktas sākuma stadija/vidus stadija Acij novecojot, lēca dabiski zaudē elastīgumu un mazāk laiž cauri gaismu. Tāpēc acī iekļūst mazāk gaismas un šī gaisma izkliedējas.

Kataraktas vēlīnā stadija/progresējusi katarakta Mazinās dziļuma uztvere, redze kļūst neskaidrāka un krāsas blāvākas, galu galā redze pazūd pavisam.

Nākamais: Kataraktas cēloņi

Atsauces

  1. Brian G, Taylor H. Cataract blindness—challenges for the 21st century (Kataraktas izraisīts aklums – 21. gadsimta problēma). Bulletin of the World Health Organization (Pasaules Veselības organizācijas biļetens). 2001;79:249-256. http://www.who.int/bulletin/archives/79(3)249.pdf. Piekļūts 2010. gada 20. oktobrī.