Kataraktas cēloņi

Kataraktas veidošanos var izraisīt daudzi apstākļi, tostarp diabēts, taču tiek uzskatīts, ka dabiskais novecošanās process ir galvenais ierosinātājs – vismaz 99 procentiem kataraktas slimnieku (atlikušajam 1 procentam ir iedzimta katarakta, ko dažreiz izraisa vielmaiņas traucējumi vai intrauterīnas infekcijas).

Lielākajai daļai cilvēku, kam ir vecuma katarakta   katarakta : Acs lēcas apduļķošanās, kas neļauj gaismai nokļūt līdz tīklenei, un tāpēc pasliktinās redze. Katarakta bieži vien ir novecošanās procesa sastāvdaļa un veidojas, olbaltumvielu pikām apduļķojot acs lēcas apgabalus. Kataraktai progresējot, redze pasliktinās, un bieži vien bojātā lēca ķirurģiskas operācijas ceļā jāaizstāj ar mākslīgu.   jeb iegūta katarakta, tā attīstās ļoti lēni vairāku gadu laikā un nesāpīgi; to sākotnēji atklāj acu ārsts kārtējā pārbaudē, un to var neārstēt, līdz katarakta sāk traucēt ikdienas darbību veikšanai.

Kataraktu veidi

Lai izprastu, tieši kā un kāpēc rodas katarakta, vispirms jāzina, kāda veida katarakta tā ir. Šeit aprakstīti trīs visbiežāk sastopamie kataraktas veidi.

Kodola katarakta

Kodola katarakta

Visizplatītākā ir kodola katarakta, un tā tiek saistīta ar tuvredzību, neskaidru redzi un bālām krāsām. Veidojoties kodola kataraktai, acs lēca   Lēca: Caurspīdīgais disks aiz zīlītes, kas gaismu fokusē uz tīklenes.   vairāk izliecas, pastiprinās tuvredzība, dažkārt īslaicīgi uzlabojas tālredzība, bet ne uz ilgu laiku.

Ir vairāki iemesli, kāpēc rodas kodola katarakta, un tas tiek skaidrots ar dabiskās novecošanās procesu.

  • Zināms, ka āda lobās, – līdzīgi notiek ar aci. Taču, tā kā šūnas no acs nevar izgaist, tās nogulsnējas lēcā, tāpēc tā sabiezē un dzeltē.
  • Turklāt līdz ar novecošanu līdz acs iekšienei nokļūst mazāk uzturvielu, kas veicina gaismas necaurlaidīga kodola veidošanos.
  • Arī pārmērīga ultravioletās gaismas iedarbība var veicināt kataraktas veidošanos, īpaši tāpēc, ka laika gaitā lēca kļūst cietāka, mazāk elastīga un mazāk gaismas caurlaidīga.
  • Vairākos pētījumos secināts, ka arī alkohola lietošana un cigarešu dūmu iedarbība saistīta ar kataraktas veicināšanu.
  • Kataraktu var izraisīt arī daži sistēmiski traucējumi, piemēram, hipotireoīdisms (nepietiekama vairogdziedzera darbība), diabēts un retos gadījumos glaukoma.

Garozas katarakta

Garozas katarakta


Garozas katarakta bieži saistīta ar tālredzību un dabisko novecošanās procesu, tā ir retāk sastopama un attīstās citādi, vien tai raksturīgā veidā.

  • Tā veidojas, lēcas čaulai jeb garozai pēc piedzimšanas attīstoties, kļūstot cietākai un augot, parasti apmēram līdz 60 gadu vecumam, kad gandrīz 16 procenti lēcas pārvērtušies garozā.
  • Garozas veidošanās padara lēcu blīvāku un cietāku jeb sklerotisku.   Sklerotisks: Attiecas uz sklerozi – audu sacietēšanu.  

Mugurējā subkapsulārā katarakta

Mugurējā katarakta


Mugurējā subkapsulārā katarakta ir vēl retāk sastopama, bet redzi tā ietekmē vairāk nekā citi kataraktas veidi, tā aizvien biežāk novērojama cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam.

Tā kā gaisma saplūst lēcas aizmugurē, parasti rodas ļoti izteikta jutība pret spilgtu gaismu, lasīšana kļūst par ļoti grūtu nodarbi.

Cēloņi var būt šādi:

  • hronisks intraokulārs iekaisums, ko izraisa pārmērīga zāļu, piemēram, kortikosteroīdu, lietošana;   Kortikosteroīdi: Steroīdo hormonu grupa, ko lieto dažādu slimību ārstēšanai. Hroniska lietošana var izraisīt mugurējās subkapsulārās kataraktas veidošanos.  
  • lēcas trauma, acu operācija, satricinājums vai acs audzēja apstarošana, kas var izraisīt jebkura veida kataraktu, taču parasti veidojas mugurējā subkapsulārā katarakta.

Nākamais: Kataraktas profilakse